Ceru, ka šis epasts tevi atrod labi esam
Ha! Negaidīji? Domāji, ka esmu visus aizmirsis vai atmetis ar roku? Nē, protams. Varbūt. Tā ir klasificēta informācija.
Ko notiek ar mān’? Aprīlī - viena ļoti skumja un ļoti negaidīta lieta, kuru tā īsti laikam retais gaida, bet ar teju visi piedzīvo. Tas lai paliek ārpus šī e-pasta. Pagājušo sestdien izkāpu no šī gada 11. lidmašīnas lidojuma. Ja sveicināt visu apmeklēto valstu valodās, tad bojour, olá, moien, hallo, hello, hej un γεια σας. Iemesli dažādi - kāzu apmeklējums, komandējumi, atvaļinājums. Gada pirmā puse bija hectic.
Kopš pēdējo reizi tev rakstīju, blogā ir 17 (septiņpadsmit) dažādas sarežģītības ieraksti.
Pieci no tiem ir par dažāda veida laika nosišanu, neatejot no ‘kases’. vienkārša par 368 vistām, atvārdošanas spēle Bracket City, filozofiskā čūska, vārdu minēšana no tematiskajām ābecēm un krustskaitļu mīkla, bet seštūraina, nevis četrstūraina.
No tādiem vārdiem bagātākiem darbiem vērts pieminēt dažus:
Eiropas Savienības un Sorosa finansēto arheoloģisko izraukumu rezultātā konstantēju, ka esmu blogeris jau kopš 1999. gada oktobra. Šogad 26.
Beigu galā nolēmu ilgi negaidīt un uzrakstīt par to, cik šausmīgi plāni mums viss klāsies, jo mākslīgais intelekts. Spoiler alert - neklāsies. Šim vajadzētu nedaudz sūdīgi novecot.
Atļāvos tomēr arī uzrakstīt par to, ka tavs telefons tevi nenoklausās. Tas, ka pēc jauka vakara ar draugiem insta tev reklamē pohu zāles, ir izskaidrojams citādāk.
Man ikdienā ir milzum daudz rabbit holes. Ja būtu pasaules čempionāts šajā kategorijā, es droši varētu pārstāvēt Latviju. Viens no tādiem bija vienreiz tā pa īstam noskaidrot - kas notiek ar tiem paisumiem un bēgumiem. Rezultātu kompresēto versiju publiskoju.
Tad kaut kādā prāta aptumsumā no manis izsprāga kaut kas ārpus saprotamā par dziesmām, kuras patiesībā nav oriģinālizpildījumi. Bet varbūt tā vajag - ļauties arī stulbām idejām par muļķīgiem listicles.
Atcerējos par The Martian autora īpašo veltījumu savam pirmajam lielajam darbam - Lost Sols.
Nokaunējos un izņēmu trešo pušu jūsskaitītāju no lapas.
Un tur ir vēl šis tas. Sīkāk - archivā.
Vēl man melnrakstos jau vairāk kā 12 gadus mētājas haotisks saraksts ar tēzēm, kura nosaukums ir “Piezīmes par demokrātiju”. Katrus divus gadus domāju, ka ir laiks to sakopt un publicēt, bet katrus divus gadus es atlieku. Nē, tur nav nekas no sērijas ‘demokrātija sūds un visi ir idioti’.
Paldies, turās, tiekās kaut kad.